Ground.lv intervija ar Skuteli

Sveiks. Paldies, ka piekriti sarunai. Tu strādā pie savām solo relīzēm un arī PKI dalībnieku solo albumiem, organizē „HIPHOPA ZAPTES”, veido podkastu „Punkts”. Vai Tev atliek laiks kaut kam citam, vai arī tu esi sevi pilnībā atdevis mūzikai?

Sveiks. Paldies, ka uzaicināji, man patīk sarunas. Laika pietiek. Laiks ir svarīgs.„Жизнь это усилие во времени”. Es esmu MC, un tas ir mans ceļš, mana izvēle. Man hip-hop’s nav nedz aizraušanās, nedz vaļasprieks, nedz pienākums, tāpēc būtu aplami iedalīt laiku „hip-hop’am” un laiku „ne-hip-hop’am”. Vai esmu atdevis sevi visu? Šķiet, ka Ziedonis trāpīgi rakstīja, ka „viss – tas nekad nav viss”.

Tavuprāt, šeit, Latvijā, ir iespējams pilnībā dzīvot no mūzikas?

Jā, bet tas ir atkarīgs no taviem mērķiem un tā, ko tu gribi panākt. Es neslēpšu – es neuzstājos par santīmu. Protams, ka „интерес был к хип-хопу, а не к курсу валют”, bet māksla ir jānovērtē, tur nav nekā nosodoša. Zināt sev cenu nenozīmē pārdod savu sēžamvietu par ērtāku krēslu. Man svarīgākais ir attīstīt hip-hop kultūru, nest pozitīvo un vērtīgo, bet es neesmu nedz labdarības biedrība, nedz kāda producenta mākslīgi veidots projekts. Viss, ko tu dzirdi, ir paša darbs no alfas līdz omegai.

Runājot par ZAPTĒM, kā sākās tava sadarbība ar Mixmasteru AG?

Tas bija pagājušā gada pavasaris. Man tieši likās, ka jānotiek kaut kam pozitīvam. Kādā „Pulkveža” pasākumā AG piedāvāja sadarbību. Sazvanījāmies, satikāmies sarunai, salikām prātus kopā. Pozitīvi, mēs jau tagad no viena rajona, kaimiņi gandrīz. Viņš izstāstīja savu redzējumu un idejas, es piedāvāju savas. Ļoti gribēju izveidot bītmeikeru batlu. Vēl Hamleta un „Vilks Viņ* Zin” laikos DJ KRii man teica, ka kaut kas tāds beidzot jāievieš arī Latvijā. Toreiz mums aptrūkās apņēmības. Vēlāk ko līdzīgu sākām domāt ar ansi, bet laikam arī nebija īstais brīdis. Kad AG piedāvāja rīkot ZAPTES, es sapratu, ka laiks ir tagad un ideja beidzot realizēsies. Bet tas nav tikai par bītmeikeru batlu, kopumā ZAPTES parāda, ka hip-hop’s ir Latvijā, ka tas ir vērtīgs un cilvēkiem vajadzīgs, ka šī kultūra nav kārtējā popkultūras šūniņa, ka Latvijā, tepat uz vietas, ir cilvēki, kas spēj izteikt sevi radoši un darīt to labi.

Vai kopumā esat apmierināti ar ZAPTES dotajiem rezultātiem un cilvēku atsaucību?

Kā DJ ar roku pieskaras platei, tā MC ar vokālu pieskaras bītam, tā writters ar krāsu pieskaras sienai etc. Elementi ir saistīti. Ja atnākot uz ZAPTI jūs sajūtat šo sajūtu, rezultāti ir pozitīvi.

Cilvēku atsaucība ir laba. Ja neticat, atnāciet un pārbaudiet. Hip-hop’s ir dzīvs.

Šis gads Tev ir bijis gana veiksmīgs – albums, klips, liela klausītāju atsaucība. Tu pats vari apgalvot, ka šis ir tavs veiksmīgākais gads no tā laika, kopš esi sācis nodarboties ar mūziku?

„Es daru savu darbu, Rīgu drebina basi”. Aizvadītājs gads patiešām ir bijis ļoti darbietilpīgs. Varētu teikt, ka es to lielākoties pavadīju studijā, kā rezultātā smagi cieta vairāki mani nākotnes plāni un dzīves puses, kas saistītas ar cita veida, ne muzikālo darbību, bet arī visi malā atliktie darbi tiks padarīti. Es pacēlu savu hip-hop’u pa pamatīgu latiņu augstāk.

Par veiksmi man grūti kaut ko pateikt, jo es vairāk redzu savu darbu, ne veiksmi, lai gan jāsaka, ka arī „tā vienkārši izkrita kauliņi”, protams. Es, starp citu, esmu absolūti netalantīgs cilvēks. Viss, ko tu dzirdi, ir studijā pavadīto diennakšu rezultāts.

Es nezinu, cik tas ir veiksmīgi, bet man patiešām ir pārsteigums, ka arvien vairāk cilvēku klausās manu un PKI mūziku. „Esmu uzvarējis, jo es daru to, ko gribu”. Saproti – es rakstu, ievērojot tradīcijas, kas būtu: teksta saturs (mesedžs) un plūsma (flovs), izmantojot metaforas, pančlainus un citus mākslinieciskus līdzekļus. Latvijā šāda pieeja joprojām ir nedaudz neordināra un tas nebūt nav ātrākais ceļš līdz tavām ausīm. Šeit, ja gribi lielāku klausītāju loku, vajag rakstīt repu kā wannabe dzeju vai banālu stāstu par rūgto dzīvi ar divpadsmit bezjēdzīgi un neapdomāti sakārtotām zilbēm un tad divu zilbju atskaņu rindas beigās. Ja tam pieliec drūmu balsi un pazemi balss tembru – to jau sauc par stilu. Ja vēl ir parodija uz pasaules meinstrīm hip-hop’a bītu, tad tas jau ir vispār bomba, heh. Protams, es nedaudz pārspīlēju, bet daudziem, īpaši jauniem izpildītājiem, joprojām ir tāda pieeja mūzikai. Man ir pavisam citādāk – izteikts independent hip-hop skanējums, ievērojot tradīcijas un turot šo kultūru īstu. Esmu ļoti pateicīgs saviem klausītājiem par atbalstu, sapratni un to, ka viņi novērtē manu un PKI darbu. Prieks redzēt „lāzeru simbolu” gaisā koncertu laikā. „Īsts atpazīst īstu”. PKI ir ēkā.

Pēc Street TV gada balvas te sākās „interesantas” klausītāju diskusijas un, manuprāt, sāk iedalīties kaut kādi PKI un KK, un sazina vēl kādi klausītāji. Vai vari mūs nomierināt un apstiprināt, ka mākslinieku starpā nav parādījusies šī negatīvā konkurences atmosfēra?

Esiet mierīgi. Mākslinieku vidū viss ir kārtībā, vismaz no manas puses noteikti. Viena no galvenajām vērtībām, ko reprezentē hip-hop’s, ir cieņa, un tas ir jāpatur prātā. PKI un KK starpā nav domstarpību. Tas ir bērnišķīgs interneta fleims, ko rada tipāži, kuri vēlas kaut ko šķelt, jo ir aizmirsuši vai nav zinājuši, ka hip-hop’s vieno. Ja kādu sarūgtina manas uzvaras, esiet mierīgi, jo man to būs daudz. Starp citu, es nesen ierakstīju dziesmu ar JeeKaa, top dziesma ar Nātri un vēl vairākiem KK dalībniekiem. Tā kā par kaut kādu konfliktu nav runu. Es cienu visus crew, kas dara savu un iet savu ceļu.

Un, runājot par kaut kādiem bīfiem vispārīgi, jums ir jāsaprot, ka tas nav tā, kā to rāda filmās, heh. Ja ir domstarpības starp pieaugušiem cilvēkiem, tās vajag izrunāt, satikties un izrunāt, nevis rakstīt komentārus internetā vai veltīt kādam personīgu treku. Visbiežāk, pirmais uzbrūk tas, kas ir vājāks. Pasaules hip-hop’ā reti kurš viens otru diso tāpēc, ka būtu kādas pretenzijas pret konkrētu cilvēku vai viņa mūziku. Pārsvarā vājākais un mazāk zināmais izpildītājs izaicina stiprāko, lai pats paceltu savu vārdu, cerot arī uz to, ka stiprākais atbildēs, kas nozīmē tikai lielāku reklāmu konflikta aizsācējam. Netici? Piemērs no Latvijas – es taču nekad mūžā nebūtu uzzinājis, ka Jelgavā dzīvo tik netalantīgs wannabe reperis kā Vadja, ja Pionieris un Eliots neatbildētu uz tā deģenerāta disiem. Vai man vajag zināt par tik nenozīmīgu un nevienam īsti nevajadzīgu wannabe? Diez vai.

Tev kā māksliniekam ir daudz gara darbu. Vai vari pateikt, cik bieži atkārtoti pats klausies savus albumus un cik ilgi tev ir aktuāls tevis radītais darbs?

Vudijs Alens, viens no maniem iecienītākajiem režisoriem, piemēram, nekad neskatoties pats savas filmas. Viņam šķiet, ka varētu tās ienīst. No liekas paštīksmināšanās par savu mūziku mani drīzāk attur ne naids, bet gan pārlieku lielā paškritika, jo vienmēr šķiet, ka var sarakstīt vēl labāk, lai gan jāpiekrīt Markesam tajā, ka uzrakstītās grāmatas vairs nepārraksta.

Es klausos savus albumus, jā. Es pie tiem atgriežos un tad dodos tālāk. „Manī mīt” teksti man ir kā mantras nelabās dienās. Ja es to esmu pateicis, tātad vismaz man tas bija akūti svarīgi. Ar aktualitāti tur nav nekāda sakara. Es nerakstu tiešas vai laicīgas dziesmas. „Tiešums ir jaunības stulbums” un tas ir sasodīti banāls. Nebūt banālam – mūzikā tas man ir pats svarīgākais.

Tavs video klips dziesmai „Nepiespiests” saņēma pietiekami lielu atsaucību. Vai šogad gaidāmi kādi video klipi?

Drīz būs video klips dziesmai „Noziegumam pa pēdām”. Arī tas, tāpat kā „Nepiespiests”, top sadarbībā ar Tomu Ringu. Varējām pabeigt ātrāk, bet steiga ir lieka. Būs interesanti.

Pavasarī filmēsim arī PKI kopīgo klipu dziesmai „Kvalitātes kontrole”, kas ir no topošā PKI albuma, kas, starp citu, nonesīs jumtu Tev, taviem radiem un mājdzīvniekiem. Laicīgi izpētiet cenas būvmateriālu veikalos un, ja ir atlaides jumta segumiem, ņemiet bez pārdomām, jo tas noderēs.

Neviens man nekad neatbild uz šo jautājumu, tāpēc mēģināšu vēlreiz. Kā tu uzskati, vai Latvijas hip-hop’ā mēs varam sākt iedalīt stilus / novirzienus, vai tomēr šeit ir par maz, masveidā es domāju, skaitītāju, lai tas notiktu?

Šis ir ļoti labs jautājums, un ļoti svarīgs. Vajag saprast, ka hip-hop’s ir dažāds. Mans empīriskais piemērs – es jūtos labi gan klausoties ignorances pārpildīto Sean Price, gan inteliģento Mos Def, es varu vienlīdz nopietni uztvert pārdzīvojumu un tematikas nopietnību gan no smagā aranžējumā ieturētās Ill Bill’a daiļrades, gan no džeza motīvos plūstošā A Tribe Called Quest skanējuma.

Vai Latvijā jau var sākt iedalīt kādu hip-hop novirzienu? Tas būtu grūti, jo ir pārāk maz izpildītāju, kurus varētu pieskaitīt pie kāda noteikta virziena, pie tam Latvijā vispār nav hip-hop’am veltītās žurnālistikas vai analītiskas kritikas, kas spētu objektīvi analizēt un spriest par šeit notiekošo. Tādejādi klausītāji ļoti virspusēji un haotiski veido savus priekšstatus par to, kas ir labs hip-hop’s. Balstās uz gaumes, jā, bet ja nav kaut minimāla priekšstata par kultūras vērtībām, var ātri izveidot sliktu gaumi.

Sev savu mūziku esmu nodefinējis kā independent hardcore hip-hop’u un domāju, ka tas ir visai precīzi.

Vēlos parunāt par Latvijas Mūzikas Gada Balvu. Kāpēc Latvijas hip-hop mākslinieki ir tik kūtri, pat tik raženā gadā, un aktīvi neiesniedz savus darbus? Vai Tu iesniedzi „Manī mīt” gada hip-hop albuma nominācijā?

Nē, „Manī mīt” es neiesniedzu, un vispār nepieteicos nevienā no nominācijām. Man nepatīk rupjība. Paskaties uz Gada Balvas šī brīža hip-hop nomināciju – Edavārdu relīze tur ir izvirzīta ar nosaukumu „Zakarijs P”. Par ko mēs varam runāt? Organizatori var stāstīt, ka viss būs augstākā līmenī, ka būs citādāk, nekā citos gados un tādā garā, bet problēma jau nav viņu organizācijā un organizēšanā kā tādā, bet gan elementārā attieksmē.„Разруха не в клозетах, а в головах”. Es pieteikšos kādā no nominācijām tikai tad, kad nebūs šaubu par to, vai organizatori pareizi uzrakstīs manu vārdu un mana darba nosaukumu. Un tas nav aiz lepnuma, tā ir elementāra cieņa.

Runājot par nākotnes plāniem – palīdzēsi pārējiem PKI dalībniekiem, vai arī jau pats kaut kādā veidā esi sācis domāt par nākošo pārsteigumu klausītājiem? Kas vispār tuvākajā laikā būtu sagaidāms no PKI māksliniekiem?

Kā jau iepriekš pieminēju, PKI raksta kopīgu albumu, kas sagaidāms šī gada otrajā pusē. Eliots raksta miksteipu. Šķiet, ka KasPis drīzumā varētu sākt ierakstīt jaunu solo materiālu, bet nezinu, kad tas varētu materializēties albumā. Edavārdiem pavisam drīz iznāks jauna relīze. Viņš nedaudz ietur pauzi, un pareizi dara. Varēja jau ātrāk izdot, bet slīpē laikam. Vēl jau ir vairākas ieceres… Un pavisam, pavisam drīz, jau janvārī, sagaidāma PKI kompilācija, kurai dots nosaukums „Kombinācijas”. Tur būs pāris jauni treki, daudz remiksu, bet pārsvarā jau zināmas un izdotās dziesmas. Izdosim digitāli un bez maksas kā pateicību mūsu klausītājiem par lielo atbalstu.

Kas attiecas uz solo, tad man pašam viss ir skaidrs. „Apziņas plūsma” 20.10. 2010., bet pagaidām es vairāk neko neteikšu.

Klausoties Tavu mūziku, man rodas sajūta, ka tev patīk būt vienatnē un veidot ar sevi sava veida monologus. Tu esi no tiem, kam patīk vientulība?

Tas, tāpat kā Rīga, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai es varētu rakstīt.

Kādu tu prognozē 2010. gadu Latvijas hip-hop’ā? Būs ražīgs? Varbūt pie apvāršņa parādīsies jauni talanti?

Alekss Dinamo ir talantīgs reperis. Van Semial’am šogad plānojas debijas relīze. Ir vēl vairāki potenciāli interesanti izpildītāji, bet diez vai šogad pēkšņi parādīsies jauns izpildītājs, kas īsā laikā nāks klajā ar dope rīmēm, vērtīgu saturu un interesantu stilu. Otra Reika šogad nebūs.

Gads būs ražīgs un ražens. Pieņemu, ka būs ap divdesmit relīzēm no Latvijas hip-hop izpildītājiem. Domāju, ka viss būs par līmeni augstāks. Būs lieli koncerti, starp citu, jau martā plānojas HIPHOPS NO LV pasākums.

Es domāju, ka liels lūzuma punkts varētu būt tad, kad masu mēdiji, un es nedomāju tikai LMK vai interneta resursus, bet gan visus masu mēdijus kopumā, sapratīs, ka hip-hop’s Latvijā ir interesants un cilvēki labprāt par to iegūtu vairāk informācijas. Kad ziņās parādīsies publikācijas par albumiem, kvalitatīvas recenzijas un raksti, tad arī kaut kas mainīsies par vēl vienu level up. Pagaidām viss pa vecam – Elīnai jauns suns, Miks izšķīries, Andrim sāp sirds, deputātu bērni joprojām nezina, kas ir viņu glāzēs etc.

Novēlējums Ground.lv apmeklētājiem

Rīgā tagad ir vairākas jaunas grāmatnīcas ar pieejamām grāmatu cenām – izmantojiet iespēju. Klausieties labu mūziku. Starp citu, arī alkohols vietām paliek lētāks – pārdomājiet savas izvēles… un ieklausieties, ko ansis saka… ansis taču jums teica, ka vajag pārvērtēt visu, kam, jūsuprāt, ir kāda vērtība. Ja jūs to vēl neizdarījāt, tad ir pēdējais brīdis.